Sākumlapa   DIEVA MEKLĒJUMI   DIEVS VIŅU DZĪVĒ  
KAS IR JĒZUS
 
DIEVS UN ES
  MANS SOLIS TICĪBĀ  

Kā Jēzus var būt vienīgais ceļš pie Dieva?

«Šis jautājums rodas no neizpratnes par to, kāda ir atšķirība starp tādu visnotaļ cienījamu īpašību kā iecietība pret dažādiem viedokļiem un absurdo uzskatu, ka visi viedokļi ir vienlīdz pamatoti. Ir iespējams būt iecietīgam, cienot citu tiesības izteikt atšķirīgu viedokli bez bailēm no izrēķināšanās, tai pat laikā pašam stingri pastāvot uz savu pārliecību. Atzīstot iecietību kā nozīmīgu sabiedrības vērtību, mēs tomēr neesam atbrīvoti no nepieciešamības noskaidrot patiesību.»
– Michael Horner

Uzskatu patiesums negarantē patiesību. Uzskats var būt aplams arī tad, ja kāds par to ir pilnīgi pārliecināts. Es varu būt pilnīgi drošs, ka glāzē esošais šķidrums ir ūdens un to izdzert. Ja glāzē tomēr ir etiķskābe, manai pārliecībai būs traģiskas sekas!

PRETRUNAS

Otrkārt, pieņēmums, ka visas reliģijas pamatā ir vienādas, neatbilst faktiem. Lai gan tajās ir līdzīgas iezīmes, atšķirības ir ļoti būtiskas. Austrumu reliģijas māca "monismu" (viss ir viens), ka ikviens cilvēks ir daļa no visa, ieskaitot Dievu, un ka cilvēkam ir jāzaudē sava identitāte "visā", gluži kā ūdens piliens pazūd okeānā. Taču kristietība apgalvo, ka ikviens cilvēks ir unikāls un tāds paliks arī pēc nāves. Kristietība māca, ka Dievs mūs mīl, taču bezpersoniskais austrumu dievs nevar mūs mīlēt. Acīmredzot visas reliģijas nav vienādas: tās runā viena otrai pretī. Tādēļ tās visas nevar būt patiesas.

PLAISA STARP DIEVU UN CILVĒKU

Treškārt, starp cilvēku un Dievu ir morāla plaisa, kuru mēs paši saviem spēkiem nevaram pārvarēt. Tas būtu tāpat, kā pamēģināt aizpeldēt no Eiropas rietumu piekrastes uz Ameriku. Daži aizpeldēs tālāk par citiem, taču visi noslīks, nesasnieguši Amerikas krastu.

Varbūt kāds piebrauks klāt ar laivu un teiks, ka viņam ir laba ziņa, ka viņš var palīdzēt. "Tā nav problēma; ļaunums ir ilūzija", viņš teiks "prāts ir augstāks par matēriju, ja tu vari valdīt pār savu prātu, matērijai nav nozīmes. Meditē un tu sajutīsi mieru, harmoniju un vienotību ar ūdeni." Vai tā ir laba vēsts? Cik zināms, "vienoties ar ūdeni" nozīmē noslīkt!

Varbūt viņš atceras, ka laivā ir brošūra "Kā ātri iemācīties peldēt". Viņš pārmet to pāri laivas malai un dod padomu mierīgi izlasīt to un sekot norādījumiem. Vai tā ir laba ziņa? Diez vai. Mēs vienalga netiksim līdz Amerikai.

Varbūt viņš tomēr izvēlas iesaistīties problēmas risināšanā un ielec ūdenī pats, lai demonstrētu, kā peldēt. "Rokas saliec tā, kājas kustini tā un elpo šādi", viņš saka. Arī šī nav laba vēsts. Mēs vienalga netiksim līdz Amerikai.

Varbūt viņš beidzot nāk pie prāta un uzņem mūs laivā! Taču pusceļā viņš mūs atkal iegrūž ūdenī, sakot, ka pašiem arī kaut kas jādara.

Nevienā no šīm situācijām laivā sēdošajam nebija labas ziņas! Tāpat ir ar reliģiju, ja tā:

  1. Noliedz to, ka starp cilvēku un Dievu pastāv morāla plaisa – mudinot pievērsties sev, meditēt, savienoties ar Visumu. Ja esam atklāti pret sevi, tad sapratīsim, ka neatbilstam Radītāja noteiktajām mērauklām.
  2. Piedāvā likumu krājumu (arī tad, ja šī grāmata ir Bībele), kas jāievēro. Mūsu problēma nav zināšanu trūkums par to, kas mums būtu jādara; mūsu problēma ir tā, ka mēs to nedarām. Mums ir vajadzīga piedošana un palīdzība.
  3. Piedāvā kādu reliģisku personību kā paraugu vai modeli, kam līdzināties (pat, ja tas ir Jēzus). Un atkal, mēs zinām, kas mums ir jādara, taču mēs to nedarām. Reliģijas uzdevums ir piedāvāt kaut ko vairāk nekā tikai paraugu, ko atdarināt, citādi tā nav laba vēsts.
  4. Atstāj pusceļā, apgalvojot, ka tālāk katram jāiet pašam, smagi strādājot un nopelnot sev glābšanu.

LABĀ VĒSTS

Vienīgā labā ziņa ir: "Kāp laivā. Es tevi aizvedīšu līdz Amerikas krastiem." Tieši tas kristīgo vēsti padara unikālu. Visas pārējās reliģijas mudina: "Dari, dari, dari!" Bet kristietība saka: "Ir izdarīts!"

Jēzus Kristus, manā un tavā vietā mirdams pie krusta, ir samaksājis sodu par mūsu garīgo izgāšanos, kas ir mūsu neatkarības no Dieva rezultāts. Viņš ir novācis visus šķēršļus mūsu ceļā pie Dieva, "Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam." (Pētera 1. vēstule 3:18a)

Daži domā, ka tad, ja Jēzus ir vienīgais ceļš, Dievs ir "aprobežots". Taču jautājums ir cits: "Kādēļ vispār ir kāds ceļš pie Dieva?" Dievs ir žēlīgs un līdzjūtīgs, rūpējoties par to, lai mums būtu iespēja atjaunot attiecības ar Viņu par spīti mūsu naidīgajai attieksmei. Ja cilvēce varētu savienoties ar Dievu kādā citā veidā, Dievam nebūtu jāupurē Savu vienpiedzimušo Dēlu. Tādēļ nesūdzēsimies par to, ka nav citu iespēju, kā tikt pie Dieva, bet priecāsimies, ka pastāv šī viena un pieņemsim to ar pateicību.