Sākumlapa   DIEVA MEKLĒJUMI   DIEVS VIŅU DZĪVĒ  
KAS IR JĒZUS
 
DIEVS UN ES
  MANS SOLIS TICĪBĀ  

Kā savienoties ar Dievišķo?

Mēs visi vēlamies nodzīvot panākumiem bagātu, piepildītu mūžu, lai mūsos būtu pārliecība, ka esam gājuši pareizo ceļu. Ja kāds apgalvo, ka zina šo ceļu, tad ir vērts to pārbaudīt. Kā tad ar pasaules lielākajām reliģijām? Vai mēs tajās varam atrast kaut ko tādu, kas piešķirtu mūsu dzīvei lielāku stabilitāti un vērtību?

Turpinājumā sekos neliels ieskats lielāko reliģiju uzskatu sistēmās: hinduisms, New Age (Jaunais Laikmets), budisms, islams, kristietība, šo reliģiju īss apraksts, to savstarpējās atšķirības un potenciālie ieguvumi. Beigās autors runā par kristietību un tās atšķirīgajām pazīmēm.

Katrā no šīm reliģijām ir dažādi strāvojumi ar atšķirīgiem uzskatiem. Šajā aprakstā pievērsīsimies šo reliģiju galvenajām doktrīnām.

HINDUISMS

Lielākā daļa hinduistu pielūdz daudz dažādu dievu, skaitā pat līdz 300 000. Šie dažādie dievi saplūst vienā lielā Visuma garā, kuru sauc par kosmisko dvēseli vai brahmanu. Brahmans nav dievs, bet termins, kas apzīmē galīgo vienību.

Hinduisti uzskata, ka viņu stāvoklis pašreizējā dzīvē ir atkarīgs no viņu rīcības iepriekšējā dzīvē. Ja viņu izturēšanās ir bijusi ļauna, viņi var piedzīvot lielas grūtības. Hinduistu mērķis ir atbrīvoties no karmas likuma – no mūžīgās pārdzimšanas.

Ir trīs dažādi veidi, kā izbeigt karmas ciklu: 1) pielūgt jebkuru no Hindu dieviem; 2) pieaugt atziņā caur brahmana (vienības) meditāciju, lai saprastu, ka dzīves apstākļi nav reāli, ka es ir tikai ilūzija un reāls ir vienīgi brahmans, 3) piekopt dažādas reliģiskas ceremonijas un rituālus.

Potenciāls ieguvums hinduisma piekritējam: cilvēks var izvēlēties, kā sasniegt garīgo pilnību; hinduisms piedāvā izskaidrojumu ciešanām un ļaunumam pasaulē. Jebkura ļaunuma – slimības, bada vai posta – cēlonis ir meklējams cilvēkā pašā, visbiežāk viņa ļaunajā rīcībā kādā no iepriekšējām dzīvēm. Svarīga it tikai dvēsele, kura reiz atbrīvosies no pārdzimšanu cikla un varēs atpūsties.

NEW AGE

New Age veicina paša cilvēka spēka un dievišķības attīstīšanu. Runājot par Dievu, New Age piekritējs nedomā transcendentālu, personīgu Dievu, kurš radīja Visumu, bet augstāko apziņu, kas atrodas viņā pašā. Viņš sevi uzskata par Dievu, kosmosu, Visumu. Būtībā viss, ko šis cilvēks redz dzird, jūt vai iedomājas, ir uzskatāms par dievišķu. Tā kā New Age ir ārkārtīgi eklektiska, tā pasniedz sevi kā seno garīgo tradīciju apkopojumu. Tā, līdzīgi hinduistiem, atzīst vairākus dievus. Zeme tiek uzskatīta par garīguma avotu, tai ir pašai savs intelekts, jūtas un dievišķība. Taču pāri visam ir cilvēks pats. Visa radītājs, pārvaldītājs un dievs ir paša cilvēka būtība. Realitāte nepastāv ārpus cilvēka nospraustajām robežām.

New Age mācību veido plašs austrumu misticisma klāsts un tādi garīgi, metafiziski un psihiski paņēmieni kā elpošanas vingrinājumi, monotona dziedāšana, bungu rībināšana, meditācija ar mērķi izkopt mainīgo apziņu un paša dievišķību.

Potenciālais ieguvums no New Age mācības, ir tas, ka viss negatīvais, ko mēs piedzīvojam (neveiksmes, skumjas, dusmas, savtīgums, aizvainojums) tiek uzskatīts par ilūziju. Ticot, ka ir iespējams pilnībā pārvaldīt savu dzīvi, New Age neko neuzskata par ļaunu, negatīvu vai sāpīgu. Galu galā cilvēks sasniedz tādu garīgās attīstības pakāpi, ka objektīva ārējā īstenība vairs nepastāv. Cilvēks, kļūstot par dievu, rada savu īstenību.

BUDISMS

Budisti nepielūdz nevienu konkrētu Dievu vai dievus. Parasti tiek uzskatīts, ka budisti pielūdz Budu. Taču Buda (Sidharta Gautama) nekad nepretendēja uz dieva godu un budisti noliedz jebkāda pārdabiska spēka eksistenci. Visumā darbojas dabas likumi. Dzīve tiek uzskatīta par nebeidzamām sāpēm: piedzimstot, slimojot, mirstot un nemitīgi piedzīvojot bēdas un izmisumu. Vairums budistu uzskata, ka cilvēks pārdzimst simtiem tūkstošu reižu, un tas viņu padara nožēlojamu. Reinkarnāciju izraisa cilvēka tieksme pēc laimes. Tāpēc budista mērķis ir attīrīt savu sirdi un atbrīvoties no visām tieksmēm. Cilvēkam ir jāatsakās no jutekliskām baudām, ļaunuma, prieka un sāpēm.

Lai to panāktu, budistam ir jāievēro dažādi reliģiskie principi un jānododas intensīvām meditācijām. Budistu meditācija nav lūgšana vai pievēršanās kādam dievam, tā drīzāk ir pašdisciplīna. Ar dziļas meditācijas palīdzību cilvēks var sasniegt Nirvanu – kaisles liesmas izdzišanu.

Budista personīgais ieguvums ir raksturīgs vairumam reliģiju – tas piedāvā disciplīnas, vērtības un norādījumus, uz kuriem balstīt savu dzīvi. Lūk, daži no budisma principiem: neiznīcini nevienu dzīvu radību, izvairies no visām jutekliskajām baudām, atbrīvojies no visām ļaunajām īpašībām, kā arī no prieka un bēdām.

ISLAMS

Musulmaņi tic vienam visvarenam dievam, kuru viņi dēvē par Allahu. Allahs ir pārpasaulīgs un bezgalīgi pārāks par cilvēci. Allahs tiek uzskatīts par Visuma radītāju un visa labā un ļaunā pirmsākumu. Viss notiek pēc Allaha gribas. Viņš ir varens un stingrs tiesnesis, kurš izrāda žēlastību saviem sekotājiem, atkarībā no viņu labo darbu skaita un reliģiskās uzticības. Allaha sekotājs ir dieva kalps.

Lai gan musulmaņi godā daudzus praviešus, Muhameds tiek uzskatīts par pēdējo pravieti un viņa vārdi un dzīvesveids musulmanim ir autoritāte. Lai kļūtu par musulmani, cilvēkam ir jāizpilda pieci reliģiskie pienākumi: 1) jāatkārto ticības apliecība Allaham un Muhamedam; 2) jānoskaita noteiktas lūgšanas arābu valodā piecas reizes dienā; 3) jādod žēlastības dāvanas; 4) vienu mēnesi gadā no saules lēkta līdz rietam jāatturas no ēdiena, dzēriena, seksa un smēķēšanas; 5) vienu reizi mūžā jādodas svētceļojumā uz Meku, lai pielūgtu Allahu. Ja musulmanis ir uzticīgi pildījis šos pienākumus, tad mirstot viņam ir cerība nonākt paradīzē, vietā, kur valda jutekliskas baudas. Ja nē, viņš tiks mūžīgi sodīts ellē.

Musulmaņa ieguvums ir atbilstība cilvēku priekšstatiem par reliģiju un dievu. Islams māca, ka ir viens visvarens dievs, kuru godā ar labiem darbiem un strikti ievērojot reliģiskus rituālus. Pēc nāves cilvēks tiek atalgots vai sodīts atkarībā no viņa reliģiskās uzticības.

KRISTIETĪBA

Kristieši tic mīlošam Dievam, kurš ir atklājies cilvēkiem un kuru ir iespējams personīgi iepazīt jau šajā dzīvē. Kristietībā galvenais uzsvars netiek likts uz reliģiskiem rituāliem vai labiem darbiem, bet uz cilvēka attiecībām ar Dievu un nepieciešamību iepazīt Viņu arvien labāk.

Kristietis piedzīvo prieku un dzīves piepildījumu ticībā Jēzum Kristum pašam, nevis tikai Viņa mācībai. Savā zemes dzīves laikā Jēzus neteica, ka Viņš ir pravietis, kas norāda uz Dievu vai skolotājs, kurš nes apgaismību. Viņš apgalvoja, ka ir Dievs cilvēka izskatā. Viņš darīja brīnumus, piedeva cilvēkiem grēkus un teica, ka ikviens, kas Viņam tic, dabūs mūžīgo dzīvību. Viņš teica: "Es esmu pasaules gaisma; kas Man seko, nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." (Bībele, Jāņa ev. 8:12)

Kristieši uzskata Bībeli par Dieva rakstīto vēstījumu cilvēcei. Bībele ir ne tikai Jēzus dzīves un brīnumdarbu apraksts, tā atklāj Dieva personību, mīlestību un patiesību, un to, kā cilvēks var nodibināt attiecības ar Dievu.

Kristietības pozitīvais iespaids uz ticīgo: neraugoties uz apstākļiem, ar kādiem cilvēks sastopas dzīves laikā, viņš droši var griezties pie gudrā un varenā Dieva, kas viņu patiesi mīl. Kristietis tic, ka Dievs atbild uz lūgšanām un ka dzīve iegūst jēgu, vienīgi dzīvojot par godu Dievam.

VAI IR KĀDA ATŠĶIRĪBA?

Raugoties uz šīm lielajām pasaules reliģijām, mēs redzam milzīgas atšķirības:

  • hinduisti tic 300 000 dieviem,
  • budisti apgalvo, ka dieva nav,
  • New Age piekritēji uzskata, ka cilvēkam pašam piemīt dievišķas īpašības,
  • musulmaņi tic varenam, bet atsvešinātam dievam,
  • kristieši tic dievam, kurš mīl cilvēkus un ar kuru ir iespējams kontaktēties.

Vai visas reliģijas pielūdz vienu un to pašu Dievu? Padomāsim par to... New Age uzskata, ka ikvienam būtu jākoncentrējas uz kosmisko apziņu, taču no islama tas prasītu atteikties no sava dieva, no hinduisma – atteikties no visiem saviem dieviem un no budisma – pieņemt, ka ir dievs.

Ikviena no pasaules lielākajām reliģijām (New Age, hinduisms, islams, kristietība) ir unikālas. Viena no tām apgalvo, ka ir personīgs, mīlošs Dievs, kuru ir iespējams iepazīt jau šīs dzīves laikā. Kristietība runā par Dievu, kurš aicina mūs uz attiecībām ar Viņu, kurš pavada mūs dzīves ceļā kā mierinātājs, padomdevējs un varens Dievs, kurš mūs mīl.

Hinduismā cilvēks ir atstāts viens ar saviem pūliņiem atbrīvoties no karmas. New Age cilvēks pats gādā par savu dievišķo stāvokli. Budismā tie ir individuāli meklējumi, kā atbrīvoties no tieksmēm. Islamā cilvēks pilda reliģiskus likumus, lai pēc nāves nonāktu paradīzē. Kristietībā mēs redzam personīgas attiecības ar personīgu Dievu.

VAI CILVĒKS VAR NONĀKT SASKARSMĒ AR DIEVU ŠAJĀ DZĪVĒ?

Jā. Ir iespējams ne tikai nonākt saskarsmē ar Dievu, bet zināt, ka Dievs tevi pilnībā pieņem un mīl.

«Daudzas reliģijas atstāj cilvēka pilnveidošanās procesu viņa paša ziņā. Buda, piemēram, nekad nav teicis, ka ir bezgrēcīgs. Arī Muhameds atzina, ka viņam nepieciešama piedošana. Lai cik gudri, apdāvināti, ietekmīgi nebūtu bijuši visi šie pravieši, viņiem pietika saprāta apzināties, ka viņi, tāpat kā mēs, ir nepilnīgi.»
– Ewin W. Lutzer, "Christ Among Other Gods" (Kristus starp citiem dieviem), 63.lpp.

Taču Jēzus Kristus nekad netika pieminējis kādu Viņam piemītošu grēku. Viņš piedeva cilvēkiem grēkus un viņš vēlas piedot arī mums. Mēs visi apzināmies savas vainas – tās mūsu dzīves jomas, kas varētu likt citiem izteikt nievājošus spriedumus, jomas, no kurām mēs kaunamies. Varbūt tā ir atkarība, ātrsirdība, morāla netīrība, dzēlīgas piezīmes. Dievs mīl mūs, bet ienīst grēku un Viņš ir teicis, ka grēka sekas ir atšķirtība no Viņa. Bet Dievs radīja iespēju saņemt piedošanu un iepazīt Viņu. Jēzus, Dieva Dēls, cilvēka veidolā uzņēmās visus mūsu grēkus uz sevi, nomira pie krusta mūsu vietā un darīja to labprātīgi. Bībele saka: "Tā mēs pazīstam šo mīlestību, ka Viņš atdeva savu dzīvību par mums." (Bībele, Jāņa 1. vēstule 3:16)

Kristus dēļ Dievs mums piedāvā pilnīgu piedošanu. Tas nozīmē, ka Viņš mums piedod visus – bijušos, esošos un nākamos – grēkus. Jēzus ir samaksājis par tiem visiem. Dievs – Visuma Radītājs – mūs mīl un vēlas sadraudzību ar mums. "Redzama ir kļuvusi Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu." (Bībele, Jāņa 1. vēstule 4:9)

Kristū Dievs piedāvā mums patiesu brīvību no grēka un vainas apziņas. Viņš neatstāj cilvēku vienu ar savām neveiksmēm vājā cerībā, ka rīt viņam izdosies kļūt labākam. Jēzū Kristū Dievs pasniedz cilvēcei pretī roku, dodot iespēju Viņu iepazīt. "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens , kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 3:16)

DIEVS GRIB, LAI MĒS VIŅU PAZĪTU

Dievs mūs radīja, lai mēs dzīvotu saskaņā ar Viņu. Jēzus teica: "Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un kas Man tic, tam neslāps nemūžam... un kas nāk pie Manis, to es tiešām neatstumšu." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 6:35). Jēzus aicināja cilvēkus ne tikai sekot Viņa mācībai, bet sekot Viņam. Viņš teica: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība." (Bībele, Jāņa ev. 14:6).

«Apgalvojot, ka Viņš ir patiesība, Jēzus pacēlās pāri visiem praviešiem, kuri apgalvoja vienīgi to, ka runā patiesību.»
– Ewin W. Lutzer, "Christ Among Other Gods" (Kristus starp citiem dieviem), 106.lpp.

Jēzus identificēja sevi ar Dievu un pierādīja to. Jēzus teica, ka Viņu sitīs krustā, bet trīs dienas pēc nāves Viņš atgriezīsies dzīvē. Viņš neteica, ka pienāks diena, kad Viņš pārdzims citā veidolā (kurš gan varētu to pārbaudīt?). Viņš teica, ka trīs dienas pēc guldīšanas kapā Viņš parādīsies dzīvs tiem, kuri bija Viņa nāves liecinieki. Trešajā dienā Jēzus kaps bija tukšs un daudzi cilvēki apliecināja, ka ir redzējuši Viņu dzīvu. Viņš piedāvā mūžīgo dzīvību arī mums.

DIVPUSĒJAS ATTIECĪBAS

Daudzas reliģijas uzskata, ka galvenais ir paša cilvēka garīgie pūliņi. Kristietība ir mijiedarbība starp Dievu un cilvēku. Viņš aicina mūs pie sevis. "Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc patiesībā." (Bībele, Psalms 145:18). Tu vari sazināties ar Dievu; Viņš atbildēs uz tavām lūgšanām, dos tev mieru un prieku, virzienu tavai dzīvei, parādīs savu mīlestību, un pārvērtīs tavu dzīvi. Jēzus teica: "Es esmu nācis, lai viņiem būtu dzīvība un pārpilnība." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 10:10). Tas nenozīmē, ka tava dzīve būs pilnīgi brīva no problēmām. Tas nozīmē, ka visās dzīves situācijās tu varēsi griezties pie Dieva, kurš vēlas piedalīties tavā dzīvē un kurš tevi uzticīgi mīl.

Tā nav veltīšanās tādām sevis pilnveidošanas metodēm kā Astoņkārtīgais Ceļš pilnības sasniegšanai austrumu reliģijās, pieci stabi islama ticībā, meditācija. Tie nav tikai labi darbi vai desmit baušļu pildīšana. Šie minētie ceļi uz garīgumu liekas skaidri, saprotami, viegli īstenojami. Taču tie kļūst par izmisīgiem centieniem pēc pilnības, un saistība ar Dievu ir ļoti attāla. Mūsu cerība nebalstās uz izpildītiem likumiem un noteikumiem, bet uz to, ka mēs pazīstam Pestītāju, kurš, balstoties uz savu upura nāvi un mūsu ticību, mūs pilnībā pieņem.

Vai tu vēlies saņemt pilnīgu piedošanu un personīgi piedzīvot Dieva mīlestību? Tu to vari izdarīt tūlīt, lūdzot, lai Viņš tev piedod un ienāk tavā dzīvē.